Kā mums garšoja Augļu kubi?

Pirms pāris dienām kādā blogā izlasīju par Latvijā ražotajiem saldumiem - Augļu kubiem. Ekoloģiski, dabiski un pilnīga Latvijas prece! Tā nu vakardien nolēmu paskatīties veikalā Pienavīrs, cik tad maksā šis eko saldums. Pirmajā brīdī cena šķiet iespaidīga - bez dažiem santīmiem gandrīz 3 Ls. (precīzāk - 2.78) Tomēr nolēmu, ka vajag pamēģināt! Izvēlējos Aveņu kubus (vēl ir melleņu un upeņu).

Galvenā doma bija, ka tā būtu laba alternatīva ierastajiem saldumiem divgadīgajai meitai. Viņai tiešām garšoja, jo kubiem ir patīkama konsitence - atgādina želejkonfektes, varbūt nedaudz stingrāki, bet zobus nelauž.

Protams, apzinos, ka nevaru atļauties katru dienu pirkt meitai šādu našķa kasti, bet tā ir patīkama pārmaiņa. Un nedēļā vienu notiekti var nopirkt, jo kubiņus var sadalīt vairākām dienām. Manai meitai pietiktu kādām trīs dienām.

Šī izmēģinājuma kaste pazuda ātri, jo pietiekami veikla bija arī vīra roka, kuru pavadīja teksts Kas tas tāds? Un roka kastītē paviesojās vairākas reizes.. Un jūs jau zināt, ka tēta roka stipri atšķiras no mazas divgadnieka rociņas :)

Piesaistīja pārdomātais iesaiņojums, produkts labi noder dāvināšanai!

Nākamajā reizē notiekti nopirkšu upeņu kubus!

Secinājums - tas ir īpašs našķis vai laba dāvaniņa kādam jaukam cilvēkam. Protams, ja maciņš ļauj, var mēģināt ar tādām kastītēm apbruņoties arī skatoties seriālu, bet  es laikam tādiem nolūkiem izvēlētos kādu lētāku (arī pēc iespējas veselīgu) našķi!

Prieks par šādu gardumu!
Bērnam arī prieks :)

Mazā Koka izglītība.

Šī Foresta Kārtera grāmata Mazā Koka izglītība pie manis atnāca it kā nejauši jauši. Kādā prese izdevumā tā bija pieminēta, bet nebija nekādu norāžu par tās saturu. Tomēr nosaukums iespiedās atmiņā un nolēmu to sameklēt.

Un es iegrimu 20. gadsimta sākuma Amerikā, kalnos pie veca čeroki indiāņu pāra, kas audzina savu piecgadīgo mazdēlu. Zēns, kuram vecvecāki deva vārdu Mazais Koks, nokļūst īstajā pasaulē - tajā, kurā valda dabas, dzimšanas un miršanas likumi. Viņš iemācās sajust zemi, kokus, zvērus, izprast dzīves ritējuma visdziļākos likumus, cilvēku attiecības, mīlestību...

Visas lielās dzīves patiesības šeit pateiktas vienkārši un ieraudzītas maza zēna acīm. Fonā ir vēsturikie notikumi lielās depresijas laikā Amerikā.

Grāmata ir gaiša, patiesa, smeldzīga humora pilna, dziļi cilvēciskas jūtas aizskaroša. Bija nodaļas, kurās man sažņaudzās sirds un kaklā sakāpa ass kamols, kas triumfēja ar asarām.

Darbs ir tāds zaļš piemineklis čeroki cilts indiāņiem, kas līdz pēdējam ir pretojušies baltās pasaules varai un palikuši lepni un nemirstīgi savā garā.

Vasaras pieturas

Dienas kopš pavasara ir paātrinājušas ritējumu diezgan pamatīgi. Ārējie procesi atgādinājuši rosību skudru pūznī.

Esmu paspējusi oficiāli iekļūt sievas kārtā. Turpinājusi vienlaicīgi strādāt Rīgā, dzīvot Piebalgā un Siguldā. Jūlijs ir bijis īsts laika menedžmenta paraugs. Un augusts... remonti, pakošanās, šķirošana, pārcelšanās - rezultātā atgriežamies jaunā mājvietā Siguldā. Piebalgas māja tagad atkal ir vieta, kur ciemoties pie manas mammas, Māras omes, krustmātes un citiem radiem, smelties spēku.

Protams, ka mēs tagad kā lepnie pilsētnieki turpināsim ēst lauku dārzu labumus :)

Apbrīnojami ir tas, ka apgriezti proporcionāli ārējai kņadai, manā iekšiņā iestājas arvien lielāks miers un rāmums. Pieņemu, ka tas saistīts ar sadzīves sakārtošanos, vecā izvētīšanu un atmešanu, savas mazās ģimenītes stiprināšanos. Un varbūt arī rudens tuvošanās domas padara lēnākas...

Sāk gribēties siltu tēju, ieritināšanos zem segas, grāmatu lasīšanu (to jau esmu atsākusi darīt, braucot uz darbu vilcienā)...

Šī vasara man bija zibsnis. Bet ļoti nozīmīgs un jēgpilns.

Pēc godīgām pārdomām sev atzinos, ka esmu bijusi aizmaldījusies. Paļāvusies ārējam haosam un citu ietekmēm. Lietām, kas nav manas. Un tieši pēdējos mēnešos sāku atrast atpakaļ ceļu pie sevis tādas, kāda sev patīku! Darbs ir meditācija.

"Es dzīvošu ar pārliecību, ka pasaule allaž būs man labvēlīga, ja vien sniegšu tai visu labāko, kas ir manī."

laimīgi jums visiem :)

Dārzā...

Ātri, garšīgi, vasarīgi!

Sestdienas ātrās pusdienas mūsmājā!
Jaunie kabači - 3 gab.
Tomāti - 4 gab.
Svaigs baziliks
Spinātu sauja
Garšvielas pēc katra vēlmēm

Visu sagriež palielos gabalos un 15 min pasautē dziļajā pannā.

Paralēli izvārīju dažādu makaronu paciņu atlikumus, kas vientuļi gulēja skapītī!
Pēc tam sajauc visu kopā un ēd gardu muti!

Putriņa- ņamm!

Grauda spēka labumi šķiet tagad jau plaši pazīstami. Mūsu mājās ejošākie ir sijāti pilngraudu kviešu milti (2. tipa malums), kurus izmantoju pavisam vienkārši - vāru putru! Visparastāko biezputu - ūdens, piens, nedaudz cukurniedru cukurs. Vārīšanas princips kā mannas putrai.
Sākumā bažījos vai meita (1 g 4 mēn) atzīs šo ēdmaņu par labu, bet bija OK! Viņai galvenais, lai daudz ogu pielikts klāt, tad arī putra visa tiek vēderā!

Un man pašai arī ļoti garšo, iekārdinājām arī manu māsu (meitas krustmāti).

Ar šo putru mielojamies vismaz 3 rītus nedēļā. Sātīgi un veselīgi!

Svētdienas kadrs [ 25.03.12.]

Arī Piebalgā pavasaris lēnām sāk uzvarēt ziemu. Sniegs sarūk ar katru dienu! Zemīte mostas!