Grūtnieces asaras "otro roku" veikalā

Domāju, ka liela daļa topošo māmiņu man piekritīs, ka labas, ērtas grūtnieču bikses ir lielisks ķēriens. Protams, ja maciņš ļauj šķirties no 25-40 Ls, tad iegādāt tādas, kā sirds vēlas, nav problēma. Tomēr esmu starp tām, kura to nevar atļauties. Tā nu jāizlīdzas ar aizlienētām no draudzenēm, vai jāpērk lietotas. Un jautrākais ir tas, ka šī prece ir savā ziņā deficīts. Piedāvājums jau gan ir, bet tas neatbilst nekādiem normālas sieviets apmēriem. Ir vai nu milzīgas virs 50 izmēra biskes, vai arī miniatūras pusaudžu grūtniecīšu bikses.

Vienas lietotas man bija izdevies nopirkt, bet tās jau savu ietilpības limitu bija izsmēlušas. Šorīt iegāju RDA lietoto apģērbu veikalā. Cerības atrast ko piemērotu pedējā laikā ir stipri sarukušas, bet vienalga ir paradums pārskatīt bikšu sadaļu. Varbūt šoreiz uzsmaida veiksme!

Un tiešām! Uz manām 6,5 mēnešu grūtniecības aprisēm kā uzlietas uzguļas tumši zilas, nenovalkātas un ļoti ērtas dzinša bikses, kas izskatās pat ļoti labi! Mani pārņem neizmērojama laimes sajūta! Jau paspēju iztēloties, kuru krekliņu vikšu pie tām klāt.

Bet šī nav mana laimīgā diena. Manas laimes asaras pārvēršas ciešanu drupās, kad pārdevēja paziņo, ka nevar šis bikses man pārdot, jo tām norauta cenu zīme. Citas ši tipa bikses veikalā maksāja no 1.20-3.00. Es izmisuma pilnā balsī skaidroju pārdevējai, cik ilgi esmu meklējusi tik labas un man piemērotas bikses. Teicu, ka varu samaksāt dubultā - 5-6 Ls. Lai tikai dod man tās bikses! Mani mēģinājumi pierunāt pārdevēju pārkāpt šos stingros HUMPALU veikala noteikumus bija nesekmīgi, lai gan mēgināju to darīt kādas 10-15 minūtes. Preces ar bojātām vai bez cenu zīmēm tiek sūtītas atpakaļ uz lielo noliktavu un šeit atpakaļ vairs nekad neatgriežas!!!

Man izmisums bija tā izaudzis, ka jau iedomājos par bikšu piesavināšanos bez atļaujas, atstājot uz letes tos 5 Ls. Un finālā tam bija mani grūtnieces asaru plūdi visa ceļa garumā līdz mājām. Un raudaju es no sirds. Protams, ka ne vīrs, ne māte, ar kuriem emocionāli dalījos šavā drausmīgajā pārdzīvojumā, nesaprata, kur vispār ir problēma un ko es te ņemos...

Paliku viena un nesaprasta savās ciešanās. Un man nav jausmas, cik ilgi tās vēl mani vajās. Varbūt līdz nākamajām laimīgi atrastajām humpalu biksēm? Ar noteikumu, ja man tās izdosies atrast tuvākā 1,5 mēneša laikā. Pēc tam jau vairs nevajadzēs...