Tāds īsts kāpēcīša
sindroms Mārai vēl nav sācies, bet ir sajūta, ka tas strauji tuvojas. Tā priekšvēstnesis
ir nenogurstošs jautājums ar mainīgo
vārdu – ko ēd + kāda dzīvnieka vai radības
nosaukums? Piemēram, ko ēd zirgi? ko
ēd lāči? ko ēd taureņi? ko ēd krokodili? Un tā viņa var turpināt bezgalīgi
izdomāt visdažādākās pasaules būtnes, par kurām uzdot šo jautājumu.
Mums ar vīru šī Māras spēle uztur radošo domu pastāvīgā
spriedzē, jo ļoti bieži apspriežamais dzīvnieks vai radība nav no vieglajām.
Nākas pakustināt pelēkās šūniņas un izdomu. Vai jūs ikdienā esat aizdomājušies,
no kā pārtiek skudras, vaboles, taureņi? Pirmajā mirklī nemaz nav tik viegli
atbildēt... Māra prot meistarīgi izdomāt tādu jautājumu, kas dara vecākus
domīgus :)
Vispār Mārai ļoti patīk dažādas pārraides par dzīvniekiem.
Tās viņa lielākoties skatās kopā ar tēti, tad abi apspriež redzēto, Māra uzdod
dažādus jautājumus un arī komentē pārraidi. Un reizēm man atliek vien
brīnīties, cik gan ļoti 2,5 gadus vecs bērns var būt loģiski domājošs, uzmanīgs
un ieinteresēts apkārtējā pasaulē.
Par to man nerimstošs prieks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru