pirmdiena, 2012. gada 19. marts

Aizvadītās nedēļas iespaidi!

Pagājušo nedēļu varētu raksturot tā - daudz kas padarīts, redzēts, sajusts un vēl vairāk izdomāts, izsapņots, bet nepadarīts!

Pārmaiņas iknedēļas grafikā - no 3dienas vakara līdz 6dienas vakaram ciemojamies Siguldā pie drauga mammas un meitas omes. Pa vidu es protams dodos uz darbu Rīgā. Meita tikmēr priecājās par suņiem, kaķiem, omi un pa dzīvokļa logu redzamo bērnudārzu. Viņas sajūsma par šo iestādi (vismaz atstatus) ir neviltota. Tas laikam tāpēc, ka dikti maz viņa satiek vienaudžus.

Piektdien iešanu uz darbu atlieku, jo naktī meitai sakāpusi temperatūra. Iemesls neskaidrs, tāpēc palieku pie viņas, lai novērotu. Dienas gaitā secinājām, ka pie vainas zobi, kas sadomājuši vairāki reizē traucēt maza bērna mieru! Divas dienas bija novērojamas milzīgas košanas lēkmes - cieta gan mamma, gan tētis, gan omes dīvāns. beigās sūtījām tēti uz aptieku pēc kožamamriņķa.

Nedēļas otrajā pusē divas burvīgas tikšanās ar mīļiem cilvēkiem - patīkama pārmaiņa!

UN... svētdien tiku pie kārtīgas burkas kļavu sulu! TIK garšīgas! Piebalgas kociņa izauklētas! Nošķinu kārtīgu sauju uz palodzes steidzināto lociņu! Var just vitamīnus.


Ģimenes pastaiga svētdien bija izdevusies - laiks jauks (vismaz Piebalgā), gaiss smaršoja pēc pavasara.

Milzīgie samazgātie (ar rokām, jo meitai alerģija no veļmašīnā mazgātām) drēbju kalni, istabu uzkopšana, zaļās zonas aprūpe, gatavošana, ceļšanās 5os, kreņķīga bērniņa priecināšana nespēj aizbaidīt laimes sajūtu, kas rodas ģimenē, ikdienas darbos, sarunās un notikumos.
Ir nogurums. Protams.

Bet... kopējā nedēļās bilance ir +, jo ik dienu manā galvā rodas sapņi, idejas, ko gribu realizēt. Un tā salabotā šujmašīna neliek mieru manam prātam! Es gribu darīt! Pagaidām realizācijas spējas nedaudz atpaliek no plāniem, bet es TICU, ka tas mainīsies :)

Lai jums visiem priecīgi!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru