Sākam BVĒ!

Atskatoties uz Māras (3g 3mēn) pirmo dzīves gadu, ar šodienas pieredzi un zināšanām, jāsecina, ka pieļāvu ne vienu vien kļūdu. Daudzās lietās vairāk paļāvos uz labo un gudro ļaužu pamācībām, nekā uz sevi un savu bērnu. Un gāja kā pa celmiem. Ēšana ir viena no šīm jomām. Māra ir kaprīza ēdāja. Patstāvīgi ēst iemācījās ļoti vēlu, visu laiku tika barota. Slikti dzēra ūdeni (tas gan par laimi ir mainījies!). Tagad zinu, ka viņai nepatika biezeņu vardarbīgā iebarošana jau no 5 mēnešu vecuma. Tas sabojāja visu viņas ēšanas entuziasmu. Arī krūts barošanu Mārai biju sabojājusi, sākot no 5 mēnešiem dodot klāt maisījumu, jo šķita, ka nav paēdis bērns. Vienkārši es neļāvos bērna vadītai zīšanai un ēšanai, gribēju, lai ēd pēc pulksteņa to ko un cik es gribu/uzskatu par labu.

Ar Līnu (7 mēn) man ir atvēries kāds pašpaļāvības kanāls. Viņa joprojām tiek zīdīta pēc pieprasījuma, dažreiz ik pēc stundas. Arī naktīs ēd. Līdz 6,5 mēnešu vecumam vispār nedomāju par Līnas papildu ēdināšanu. Man vienkārši tam nebija laika, jo ar abām meitenēm ir ko noņemties. Tagad esam sākušas bērna vadītu ēšanu.  Bez satraukuma un stresa. Līnai tik ļoti patīk, sajūsma par darbošanos ar ēdienu nav vārdos aprakstāma. Tieši tas man dod stimulu turpināt BVĒ, jo netrūkst jau to, kas šķībi skatās. Savai mammai pagaidām nemaz notaisos teikt, ka Līna tā ēd (viņa dzīvo tālu un apciemo reti, līdz ar to nav problēmu!), citādi viņa kritīs panikā un centīsies mani pāraudzināt. Arī vīramāte to vēl nezina. Pediatrei paklausīgi jau 2 mēnešus apgalvoju, ka Līna putras un biezeņus ēd ka šņakst, jo redzams, ka citu atbildi viņa nav gatava dzirdēt.

Par spīti tam visam, redzu, ka var izdoties otrai meitai iedot visai dzīvei brīnišķīgu ēšanas pieredzi.