Lasot studiju kursa materiālus un kādu avīžrakstu no 1885. gada, izlasu rindas, kas liekas tik dzīvas un pulsējošas pēdējo dienu notikumu sakarā.
Citāts pārcelts no vecās drukas.
" Bet tautas mīlestību nebūs pārspīlēt. Kur tas notiek, tā padara cilvēkus netaisnus pret citu labumiem un aklus pret pašu vainām un pāriet tautības trakulībā, kas domā, savu tautu mīlējot, vajagot otra tautu ienīdēt, priekš savas tautas gādājot, vajagot strādāt pret citu tautu. Tas tā iznāktu, kā tad, savu māju ceļot, būtu vajadzīgs tuvākā namu noplēst. Pie tādas nesaprašanas pienāk tad vēl klāt neuzticība, paša mīlība un gara augstprātība, un uguns ir gatava, kas iekarsē vienas tautas locekļus pret otras, un vētra sacelta, kas tikdaudz putekļu sagriež gaisā, ka viens otra vairs nevar ieraudzīt un patiesība paliek apslāpēta pie zemes guļot." /Kundziņš Kārlis. Tauta, tautiets, tautība. Austrums, Nr. 5 (01.05.1885)/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru